Mūsdienās arvien populārāki kļūst spēka treniņi sporta zālē, kuru laikā tiek trenēti ķermeņa skeleta muskuļi, padarot tos spēcīgākus un izturīgus. Paralēli šiem spēka treniņiem nedrīkst aizmirst par cilvēka lielākā un svarīgākā muskuļa trenēšanu – sirdi. Lai būtu laba sirds un asinsvadu veselība, paralēli ikdienas spēka un svaru treniņiem, ir jāveic arī aerobās (kardio) slodzes treniņi. Šajā rakstā aplūkosim galvenos ieguvumus un radīsim atbildes uz jautājumu, kāpēc kardio treniņiem ir liela loma cilvēka veselības uzlabošanā un tās noturēšanā.
Sirds ir muskulis, kas gūst labumu no treniņa tāpat kā citi ķermeņa muskuļi. Aerobikas vingrinājumi, kas sevī ietver tādas aktivitātes kā ātra iešana, skriešana, peldēšana un riteņbraukšana, ļauj sirdij efektīvāk sūknēt asinis uz visu ķermeni.
Uzlabo kardiovaskulārās sistēmas veselību: Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas datiem, aerobikas un kardio vingrinājumus iesaka cilvēkiem ar sirds slimībām vai to risku. Tas ir tāpēc, ka kardio un aerobikas vingrinājumi palīdz stiprināt sirds muskuli un palīdz tam efektīvāk apasiņot ķermeni ar asinīm. Kustības sirds un asinsvadu sistēmai var palīdzēt samazināt asinsspiedienu un saglabāt normālu holesterīna līmeni asinīs, kā arī samazina risku saslimt ar 2. tipa diabētu.
Uzlabo miegu un spēcina imūnsistēmu: Pensilvānijas štata universitātes pētnieki veica pētījumu, pārbaudot aktīvas un mazkustīgas sievietes un vingrinājumu ietekmi uz viņu imūnsistēmu. Viena grupa 30 minūtes vingroja uz skrejceļa, otra grupa 30 sekunžu garumā veica intensīvu treniņa darbību, savukārt pēdējā grupa netrenējās vispār. Visām sievietēm asinis tika ņemtas pirms, pēc un dažādos intervālos dienās un nedēļās pēc šīm nodarbībām.
Rezultāti parādīja, ka regulāra un mērena aerobika palielina noteiktu antivielu daudzumu asinīs, ko sauc par imūnglobulīniem. Šīs antivielas stiprina imūnsistēmu. Sēdošā sieviešu grupa neuzlaboja imūnsistēmas darbību, un viņu kortizola līmenis bija daudz augstāks nekā aktīvajās grupās.
Vairāk enerģijas: Lielākā daļa cilvēku, kuri uzsāk ieviest fiziskus treniņus vai nodarbības savā ikdienā, uzreiz pamana, ka jūtas ļoti labi pēc treniņiem. Fiziskie vingrinājumi palīdz uzlabot enerģijas rezerves, atbrīvojot endorfīnus un sniedzot ilgstošu enerģiju visas dienas garumā. Tāpēc ikdienas treniņus vai vakara skrējienu svaigā gaisā ieplānojiet ne vēlāk kā 2 stundas līdz gulētiešanai, pretējā gadījumā būsiet pārāk enerģiski un laicīga došanās gulēt būs problēma.
Plaši pieejams un bezmaksas: Lai trenētu sirds un asinsvadu sistēmu, nav nepieciešama ar inventāru aprīkota sporta zāle. Jūs varat doties svaigā gaisā katru dienu un gūt labumu gan savai fiziskajai veselībai, gan garīgajai. Izvest ārā suni, pastaigāties, paskriet vai izbraukt ar velosipēdu nemaksās neko no jūsu naudas maka, bet labums veselībai un pašsajūtai no tā būs neizmērojams.
Sameklējiet treniņu drēbes, uzvelciet sporta apavus un dodieties svaigā gaisā kustēties! Jūs ne tikai uzlabosiet savu imūnsistēmu, palīdzot izvairīties no saaukstēšanās vai gripas, bet arī uzlabosiet kardiorespiratoro sagatavotību, tādējādi palielinot savas iespējas dzīvot ilgāk.
Avoti: everydayhealth.com; Healthline; health.clevelandclinic.org
